Par mani
Mans vārds ir Līna Kovalevska.
Esmu darba un organizāciju psiholoģe.
Palīdzu paplašināt komforta zonu.
Palīdzu cilvēkiem mīlēt viņu darbu.
Man ir 45 gadi. Esmu mācījusies daudzās skolās, bet lielāko rūdījumu ir devusi dzīves skola.
2022. gadā ieguvu maģistra grādu darba un organizāciju psiholoģijā.
Šī psiholoģijas joma mani aizrauj ar to, cik tuva tā ir ikvienam cilvēkam: mūsu darbs, mūsu profesija ir viena no svarīgākajām cilvēka identitātēm gandrīz visu viņa mūžu. "Tas ir Artūrs, viņš ir jurists", "Šī ir Jana, viņa ir skolotāja" ir daudz tipiskākie, daudz biežāk lietotie priekšstati nekā "viņš daudz ceļo" vai "viņa ir izteikta pūce".
Maģistratūrā iemācījos par cilvēku motivāciju, par vērtībām, par to, kāda darba vide palīdz, un kāda traucē. Iepraktizēju to, ko tagad mācu pati – stresa vadību. Pētīju degsmi un demotivātorus. Iepazinu labbūtības jēdzienu, uzzināju, kas ir psiholoģiskā drošība. Iemācījos intervēt, testēt un novērtēt spējas, prasmes un kompetences. Uzzināju, kas ir izdegšana, kā tā rodas, kā to atšķirt no noguruma un depresijas. Iemācījos amata analīzi un darba snieguma vērtēšanu. Ietrenēju savu stresa noturību. Lasīju gudras grāmatas un zinātniskos pētījumus, pētīju pati.
Protams, šeit nav minēts viss, ko mācījos divu gadu garumā.
Pēc studiju pabeigšanas reģistrējos Psihologu reģistrā un šobrīd darbojos sadarbībā ar diviem supervīzoriem (psihologiem-pārraugiem).
Pirms psiholoģijas maģistratūras ieguvu bakalaura grādu psiholoģijā (2019. gadā).
Psiholoģijas studijas pavēra – iepriekš teju nepamanītu – citu pasauli, pēc kuras, kā atklāju, ilgojos jau kopš jaunības. Lasīju zinātniskos rakstus, pētīju pati, vēl un vēl mācījos sadarboties un sasniegt mērķi. Iepazinu zinātnisko pētījumu metodoloģiju un statistiskos aprēķinus. Ieskatījos personības psiholoģijā, sociālajā psiholoģijā, vides psiholoģijā, valodas psiholoģijā, psihosomatikā, un vēl, un vēl.
Papildus četrus gadus (2010 - 2014) esmu mācījusies psihoorganisko analīzi.
Tas ir psihoterapijas virziens, kas sevī apvieno atsevišķus psihoanalīzes aspektus un uz ķermeni orientētās psihoterapijas elementus. Patiesībā savu ceļu psiholoģijā es sāku tieši ar šīm mācībām, un tikai sākot studēt psiholoģiju, sapratu, ka mana sirds visvairāk ir iemīlējusi organizāciju psiholoģiju. Tomēr psihoterapijas mācības ir devušas tika daudz zināšanu un saprašanas, ka pat neuzņemšos to visu aprakstīt.
Pirms psiholoģijas mana karjeras taka veda cauri jurisprudencei un personāla vadībai. Man ir maģistra jurisprudencē un daudzu gadu pieredze šajā jomā. Lai gan šīs profesionālās gaitas ir mācījušas neaptverami daudz, pārsteidzošākais atklājums, ko tās deva, ir priekšstats par to, cik ļoti dažādi ir cilvēki, patiešām ļoti, ļoti dažādi. Papildus gan es attīstīju diezgan labas spējas un pat patiku tikt galā ar administratīvajiem darbiem (patiešām ne visiem tie patīk).
Ja skatāmies vēl senākā pagātnē: pirmā nauda dzīvē nopelnīta, pusaudžu gados ravējot garās jo garās biešu vagas. Bet pirmais pilngadības gads pavadīts, sākumskolā mācot bērniem mūziku.
Ārpus psiholoģijas īpaši izbaudu rakstīšanu, lasīšanu, dziedāšanu, domāšanu, sarunas ar mīļiem un gudriem cilvēkiem, mācīšanos un dažkārt arī brīvpātīgo darbu.
Manu vērtību saraksta augšgalā noteikti ir dziļums. Dziļums attiecībās, zināšanās, skatienā, līdzjušanā.
Vēl: darba tikums, patiesums, atbalsts, kopiena.