Neviena sistēma nav tā vislabākā
12. augusts, 2024 pl. 19:25,
Nav komentāru
Tā bēdīgā lieta ir šī: laikam pa laikam mums viss jālauž.
Varam uzbūvēt vislabāko HR sistēmu, nodrošināt visus posmus, izplānot visas intervijas, aptaujas un attīstības sarunas, likt iekšā koučingu un konsultēšanu, rakstīt izaugsmes plānu, rīkot konferences un iedvesmas stāstu vakarus, izveidot tam visu pēctecību un juridisko ietvaru.
Tiklīdz šī sistēma gatava – nē, vēl agrāk – tā jālauž nost. Jā, sistēma ir laba lieta. Jā, tā dod drošību, noturību, paredzamību. Un arī “žņaugus” un (vieglu / vidēji smagu / smagu) nesaderību ar cilvēka dabu. Lai cik laba būtu sistēma, tā nevarēs ietvert sevī iekšā cilvēka dabas dažādību un mainību.
Tikai mazs piemērs. Parunājam par man mīļajām exit intervijām.
Nu, lūk. Mums var būt vislabākie jautājumi, foršākā pārrunu telpa, vispiemērotākais laiks, vislabāks sistēmas ietvars. Bet cilvēks, kas sēž mums pretī – varbūt pat pilns ar sakāmo – vispār nav runātājs. Vai šodien nav runātājs.
Bet mums taču ir sistēma! Kā ta’ nu tā: mums ir plāns un vislabvēlīgākie apstākļi?!? Vislabākie apstākļi, kas ir piemēroti vidējam darbiniekam vidējā darba dienā.
Un kurš tad no mums vienmēr ir vidējais?