Statuss kā vides sastāvdaļa
27. februāris, 2024 pl. 19:43,
Nav komentāru
Vide veido mūsu uzvedību daudz vairāk nekā mēs parasti iedomājamies (vēl neesmu nogurusi to atkārtot). Mūsu uzvedību veido ne tikai tas, kas mums prātā un sirdī, bet arī viss, kas ir ārpus mums pašiem: grupa un tās procesi, dizains un arhitektūra, iekārtojums, drēbes, attiecības, ergonomika galu galā. Viss, ko mēs redzam, jūtam, zinām, piedzīvojam.
Kaut kas videi piederošs ir arī statuss konkrētās attiecībās. Statuss veido gaidas, pienākumus un uzvedības modeli. (Arī visas manas ne gluži veiksmīgās sadarbības lielākā vai mazākā mērā bija saistītas ar neskaidru, neizrunātu statusu un līdz ar to arī neskaidrām gaidām – jā, mana kļūda!)
Statuss veido skaidrību un vietu attiecībās vai grupā. Tātad, kaut kas, kas ir noformulēts vārdos, un kas apzīmē tavu lomu šajā komandā, šajās attiecībās. Protams, vai nu uzreiz vai arī pie neskaidrībām ir vērts saprast, vai visi dalībnieki līdzīgi saprot konkrēto vārdu saturu. “Ko nozīmē tas, ka šajā komandā esmu eksperts?” “Ko nozīmē tas, ka tagad esmu krustmāte?” “Ko īsti dara asistents?”
Kā var izmantot statusu pārmaiņās? Statusa noformulēšana var palīdzēt to vidi, kas pārmaiņām palīdz. “Es esmu cilvēks, kas sporto un iedvesmo sportot visu ģimeni”. Vai varbūt “es esmu šīs nūjošanas grupas dalībnieks”.
Noformulē savu jauno statusu un noformulē, ko šis statuss nozīmē, kādu uzvedības modeli paredz, kā tas tev palīdz.
Jau pusmūžā vēlreiz būdama studenta statusā, es dažkārt pa jokam mēdzu izteikt: “Mēs esam studenti. Jūs nevarat no mums gaidīt, ka mēs vienmēr uzturamies kā paraugpilsoņi, jo studenta statuss uzliek savu uzvedības modeli: darīt lietas pēdējā brīdī, šad un tad varbūt pat pamānīties…” (Jā, es zinu, ka ir paraugstudenti, uz kuriem šī uzvedība neattiecas).
Jokus pie malas: pamēģini. To taču var darīt kā eksperimentu. “Šodien es esmu …” Un ir vērts apdomāt, izteikt vārdos savu pieredzi ar dažādiem statusiem. Šajā darbā, piemēram, tu esi vadītājs. Vai tava uzvedība atbilst šim statusam? Kas to apliecina? Kas pietrūkst?