Kas dara mani veiksmīgu
12. aprīlis, 2024 pl. 12:48,
Nav komentāru
Morgans Hauzels grāmatā “Naudas psiholoģija. Pārlaicīgas mācības par bagātību, atkatību un laimi” raksta: “Veiksmei naudas lietās nav ciešas saiknes ar to, cik gudri jūs esat, tā daudz vairāk saistīta ar jūsu rīcību un uzvedību. Un to ir grūti iemācīt par visgudrākajiem cilvēkiem.”
Ne tikai naudas lietās veiksme nav pilnīgi atkarīga no gudrības. Ir stāsti par skolas “divnieku karaļiem”, kas vēlāk kļūst par veiksmīgiem uzņēmējiem. (Ir stāsti par gudriem, talantīgiem cilvēkiem, kurus dzīves dzirnas “samaļ”).
Ja mēģinātu saprast, kas ir veicinājis manas veiksmes un neveiksmes, tas būtu pamatīgs darbs. (Varbūt laiku pa laikam tam pieķeršos).
Un tagad par darba vidi. Palūkosimies brīdi uz tiem, kuri ir vadītāju pozīcijās. Mēs esam jau pieraduši atlasē vērtēt ne tikai diplomus un formālo darba pieredzi, bet arī kompetences (soft skills). Jo augstāk pa karjeras kāpnēm kāpj cilvēks, jo svarīgākas kļūst tieši kompetences. Un dažādos kompetenču modeļos vadītāju kompetences aprakstītas ļoti līdzīgi: līderība, motivēšana, komandas vadīšana…
Manā galvā lēnām veidojas varbūt ne gluži pavisam atšķirīgs vadītāja kompetenču modelis, bet papildu kompetences gan. To visu (vēl) neaprakstīšu, lai tas paliek tur galvā, kamēr ir gatavs formulēšanai.
Tomēr viena prasme vai kompetence, kas manāmi nošķir veiksmīgus vadītājus no viduvējiem, ir spēja palūgt un izmantot līdzcilvēku palīdzību. Palūgt tā, lai cilvēks no sirds vēlas palīdzēt. Palūgt tieši tam cilvēkam, kurš (šobrīd) ir visspējīgākais palīdzībā. Un izmantot šo palīdzību vislabākajā, visproduktīvākajā, visefektīvākajā veidā.