Lomas ir jāmaina
14. marts, 2024 pl. 10:28,
Nav komentāru
Katras attiecības ar laiku tiecas “iegulties” noteiktās lomās. Nu, piemēram. Mamma ir tā, kas iet uz vecāku sapulcēm, bet tētis ved bērnus uz baseinu. Mamma plāno brīvdienu izklaides, bet tētis pārbauda mājas darbus.
Draugu attiecībās arī mēdzam pierast pie paredzamības (tā ir ērti). Ja dodamies laivu braucienā, tad ir skaidrs, kurš pārzina upi, bet kurš māk uztaisīt visgaršīgākās sviestmaizes. (Te ir vēl, protams, vismaz 528 citi piemēri).
Ar lomām apaugam arī darba vidē. Mēdzu jokot (katrā jokā ir daļa joka!), ka ilgstoši strādājoši darbinieki vairs nestrādā par grāmatvežiem, juristiem, noliktavu vadītājiem vai sekretāriem. Nop, bieži ir tā: “Silva šo zinās”, “Mārtiņš vienmēr māk atbildēt uz šādiem jautājumiem”, “Ja vajag kādu apsveikumu vai dāvanu, tad Liene vislabāk tiek galā”, “Mēs vienojāmies, ka nepatīkamākos klientus sūtam pie Jēkaba, viņš kaut kā vienmēr ļoti mierīgi tiek galā”. Tāpēc es sāku: viņa šeit strādā par Silvu.
Dažās reizes es arī jutu, ka sāku strādāt par Līnu.
Tas nav nekas traks, tas patiesībā ir viens no veidiem, kā cilvēki piedzīvo meistarību (viens no spēcīgākajiem motivatoriem, ja nu kas). Un mūsu kolēģi: drošību, paļaušanos un paredzamību.
Bet te ir divas bēdas. Viens cilvēks var nogurt no lomas. Izdegt. Tā ir viena bēda. Otra: kāds pēc šīs lomas var ļoti ilgoties (bet vieta tak aizņemta).
Lomas izaicināt, eksperimentēt, kaut ko mainīt: manā pieredzē šis ir satraukuma (un konfliktu) pilns ceļš uz… kaut ko labu. Bieži, pat ļoti bieži uz kaut ko labu. Galu galā, tētis noteikti izplānos citādākas brīvdienas, bet vai sliktākas? Ja Silva kādu reizi pastrādās par Mārtiņu, varbūt notiks kaut kas gluži negaidīts, un varbūt šis negaidīts būs jauna izaugsmes posma sākums.